izkņubināt

‡ izkņubinât, = izknubinât (?): i. sev de̦gunu: i. me̦zglu Frauenb.; = izknibinât Dunika. Refl. -tiês, eine Zeitlang knibbern Dunika: i. labu laiku, bet mazgu vaļā nedabūt.

Avots: EH I, 458