izkûpinât,

1) tr., verrauchen:
pieci rubļi tu izkūpini par gadu gaisā Blaum. pīpis jau izkūpināts;

2) mit Hilfe von Rauch verscheuchen:
nuo turienes izkūpināt zvē̦ru Lautb. Marģeris 41.

Avots: ME I, 758

izkûpinât, ‡

3) = izkvêpinât: izkūpinā trīs reizes Pas. XII, 159.

Avots: EH I, 460