I izkaķêt, abjagen, ausnutzen: dažs saimnieks savus gājējus izkaķē līdz pēdīgam pie darba Ahs.

Avots: ME I, 746

II izkaķêt, einen Balken rinnenförmig aushöhlen: baļķis izkaķē̦ts = rene izcirsta B. Vēstn.; Biel. H. 15.

Avots: ME I, 746

II izkaķêt: kad kaķis izkaķê̦ts (Perfektiv form zu kaķêt), tad pāzi var cirst Saikava, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang (zur Genüge) kaķêt: labu strēķi (eine geraume Weile) izkaķējās, bet tâ nevarēja iekaķēt, kâ vajag Saikava.

Avots: EH I, 452