izkaņ̃ģerêt, tr.,

[1) ausreinigen
Wid.;]

2) auskurieren:
es tevi gan izkaņģerēšu JU. izkaņģerēt zirgu, tas man nieks Izgl., C.

Avots: ME I, 747

izkaņ̃ģerêt, ‡

3) = izrìkuôt 2: es visus izkaņģerēju pie darbiem Seyershof.

Avots: EH I, 453