izknibināt
izknibinât, tr.,
auszupfen, ausknibbern: drēbes daudz˙maz izknibinājusi, viņa tās saluocīja Janš.
Avots: ME I,
754
izknibināt
izknibinât:
izknibināja viņam nuo mutes ... sukuru Pas. VIII, 180. ‡ Refl.
-tiês, eine Zeitlang vergebens knibbern, mit den Fingern an etw. meistern: izknibinājās, bet neatraisīja Jürg.
Avots: EH I,
457