izkrēst
‡ izkrēst (li. iškrė˜sti "ausschütten" ),
1) "hinauswerfen":
zirgs juo izkrète 2 nuo ratiem Kaltenbr. i. sniegus, mē̦slus Warkl. (vē̦tra) baznīcai luogus izkrēte Auleja;
2) vertun, vergeuden:
cik jis te izkrēte manta! Kaltenbr.;
3) heraussuchen ("izkrejuot">izkrejuot") Bērzpils: i. biezumus nuo putras Dricēni, Viļāni.
Avots: EH I, 458
1) "hinauswerfen":
zirgs juo izkrète 2 nuo ratiem Kaltenbr. i. sniegus, mē̦slus Warkl. (vē̦tra) baznīcai luogus izkrēte Auleja;
2) vertun, vergeuden:
cik jis te izkrēte manta! Kaltenbr.;
3) heraussuchen ("izkrejuot">izkrejuot") Bērzpils: i. biezumus nuo putras Dricēni, Viļāni.
Avots: EH I, 458