izkurnêtiês, gehörig, zur Genüge murren, eifern: dūjas bij izkurnējušās viena uz uotru Aps.

Avots: ME I, 757

izkurnêtiês, ‡

2) = izkver̂nêtiês (mit ur̂ ) Seyershof: es izkurnējuos visu dienu un nedabūju naudu.

Avots: EH I, 459