izkustēt
izkustêt, intr., sich von der Stelle bewegen, ausgehen: ne+kad un ne˙kur nee̦suot vajadzība jauniem cilvē̦kiem izkustēt A. XI, 54. maz cilvē̦ks izkust nuo mājas MWM. VIII, 592. Refl. - tiês,
1) sich von der Stelle bewegen:
visu ziemu tas nebij ne suoļa izkustējies Alm. tuo cilvē̦ks tâ pastrādā vairāk savas veselības pēc, lai dabūtu drusku izkustēties Druva II, 200;
2) sich langsam regen:
kamē̦r viņi izkustēsies, būs jau drīz vakars klāt;
3) sich zur Genüge bewegen:
e̦sam diezgan izkustējušies.
Avots: ME I, 757
1) sich von der Stelle bewegen:
visu ziemu tas nebij ne suoļa izkustējies Alm. tuo cilvē̦ks tâ pastrādā vairāk savas veselības pēc, lai dabūtu drusku izkustēties Druva II, 200;
2) sich langsam regen:
kamē̦r viņi izkustēsies, būs jau drīz vakars klāt;
3) sich zur Genüge bewegen:
e̦sam diezgan izkustējušies.
Avots: ME I, 757