izkvēpt
izkvêpt, intr.,
1) unter dem Qualm leiden, dulden:
nebūs vis jāizvē̦pst visas rijas putekļi A. XXI, 267;
2) verkommen, zu Grunde gehen:
dzīvuoja un kvēpa, kamē̦r beidzuot pa˙visam izkvēpa J. Kaln.
Avots: ME I, 759
1) unter dem Qualm leiden, dulden:
nebūs vis jāizvē̦pst visas rijas putekļi A. XXI, 267;
2) verkommen, zu Grunde gehen:
dzīvuoja un kvēpa, kamē̦r beidzuot pa˙visam izkvēpa J. Kaln.
Avots: ME I, 759