[izlidinât, hinausfliegen lassen: izl. baluožus. dzē̦rājs izlidināja ce̦puri pa luogu ārā (= izsvieda). Refl. - tiês, zur Genüge hin und her flattern.]

Avots: ME I, 764

izlidinât, ‡

2) "?": izvērpsim tik smalkus, līdze̦nus pavedienus, kâ i. izlidināsim un izaudīsim tik plānus un mīkstus aude̦klus, ka ... Janš. Mežv. ļ. II, 240. Refl. -tiês,

1): die Flügel ausschwingen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ausschwingen"); ‡

2) hinausflattern
Dunika.

Avots: EH I, 463