izliekt
izlìekt [li. išleñkti], tr.,
1) ausbiegen:
kaplim zuobi nav taisni, bet izliekti ar vē̦de̦ru uz āru Konv. 2 1600. uz āru izliekts, konvex 1848;
2) biegend hervorbringen:
luokus, slieces. Refl. - tiês, sich ausbiegen: kāta gals tiecas pie zemes, lai arī viņam būtu nez kâ jāizliecas Vēr. II, 935.
Avots: ME I, 765
1) ausbiegen:
kaplim zuobi nav taisni, bet izliekti ar vē̦de̦ru uz āru Konv. 2 1600. uz āru izliekts, konvex 1848;
2) biegend hervorbringen:
luokus, slieces. Refl. - tiês, sich ausbiegen: kāta gals tiecas pie zemes, lai arī viņam būtu nez kâ jāizliecas Vēr. II, 935.
Avots: ME I, 765