izluncināt

izlun̂cinât 2 Dunika, Frauenb., = izlùocît 1: i. kājas (gaŗā ceļā vai dejuojuot, skraiduot): Refl. -tiês (schon ME. I, 765): suns izlun̂cinājās 2 man apkārt, bet ne˙kā nedabūja Dunika.

Avots: EH I, 464