izlētīt

‡ izlētît,

1) leicht (bequem) machen, erleichtern:
Jēzus man... izlētījis.., svētības ceļu Lange Katech. v. J. 1773. saimniecība izlētīta Lange Latv. ārste, S. 4. Part. praet. pass. izlētīts "bequemlich" Stender Deutsch-lett. Wrtb.;

2) "izlutinât" AP.

Avots: EH I, 463