izmaldīties
izmàldîtiês,
in die Irre führen, verschlagen: viņa nelaimes zvaigzne bij tuo izmaldinājusi pa visām zemēm Vēr. II, 65.
Avots: ME I,
768
izmaldīties
izmàldîtiês,
hinaus -, herausschlendern, umherirrend wohin gelangen, sich verirren, verschlagen werden: re̦ti arī pie manis izmaldījās laukā kāds MWM. X, 290.
beidzuot izmaldījās uz vienu spuožu pilsē̦tu LP. IV, 26.
Avots: ME I,
768