izmurīties

izmurîtiês, sich abquälen, sich heraushelfen: viņš izmurījās nuo krē̦sla MWM. III, 595.

Avots: ME I, 774


izmurīties

izmurîtiês: auch (sich mühsam heraushelfen) Adsel, Smilten; izmurījusies nuo kubla apukšas laukā Pas. VI, 204.

Avots: EH I, 468