izmīcītizmîcît (li. išmìnkyti), tr.,1) ausfertigkneten: lapsene izmīca mīklu plānu;2) durchkneten: mīkla labi izmīcāma.Avots: ME I, 772
izmīcītizmîcît,2) (figürlich): vērtīšu tevi ... sìenā iekšā un krietni izmīcīšu Janš. Dzimtene V, 431 (ähnlich in Dunika u. a.).Avots: EH I, 467