izniecināt
‡ izniecinât (li. išníekinti "entwürdigen"),
1) "ganz und gar verachten und vernichten"
Für. I;
2) = iznievât, izniekalât: preci bij izniecinājis Pēt. Av. III, pieliek., S. 35.
Avots: EH I, 469
1) "ganz und gar verachten und vernichten"
Für. I;
2) = iznievât, izniekalât: preci bij izniecinājis Pēt. Av. III, pieliek., S. 35.
Avots: EH I, 469