izùolît, tr.,

1) verdrehen:
acis Bers.;

2) aushülsen, ausschoten:
zirņus nuo pākstīm Wolm. Refl. - tiês, sich drehen, nicht fertig werden, faulenzen: izuolīties vien viņi nevar Adsel.

Avots: ME I, 823

izùolît, Refl. -tiês, ‡

2) nach Herzenslust umherspazieren
Seyershof: izuolījāmies pa muižas dārzu un apskatījām visu; ‡

3) mit den häuslichen Arbeiten zur Genüge zu tun haben
Ermes, Trik.: šuorīt dabūju krietni i.

Avots: EH I, 492