izpiktoties

izpiktuôtiês, tüchtig zürnen, grollen: izsirdījuos, izpiktuojuos, tik·pat ne·kas nebij Alm.

Avots: ME I, 779


izpiktoties

izpiktuôtiês: viens par uotru i. un izniknuoties Dünsb. Trīs romant. gadīj. 51.

Avots: EH I, 471