izpiñkât, tr.,

1) zottig machen, verwühlen:
izpinkāti ati;

2) loswickeln, von Zotten befreien:
matus Spr. Refl. - tiês, zottig werden: izpinkājušies mati Etn. IV, 130.

Avots: ME I, 780

izpiñkât,

2): i. (= atraisît) me̦zglu Frauenb.

Avots: EH I, 471