izplēcināt

izplẽcinât,

1) = izplêst 1, izplucinât II 1 Seyershof: vējš izplēcinājis, (salmu) jumtu;

2) eine Zeitlang im Winde flattern machen
Wolmarshof: i. lakatu. Refl., -tiês Wolmarshof, eine Zeitlang im Winde flattern: izkar veļu, lai izplēcinās!

Avots: EH I, 473