izplucināt
I izplucinât, tr., aus -, verbrühen: traukus, mutis. ar tuo gariem acis izplucinuot LP VII, 291.
Avots: ME I, 783
Avots: ME I, 783
izplucināt
II izplucinât, tr.,
1) auszupfen:
vilnu;
2) fig., an den Haaren raufen, durchprügeln: skuoluotājs izplucināja abus plē̦suoņus Purap.
Avots: ME I, 783
1) auszupfen:
vilnu;
2) fig., an den Haaren raufen, durchprügeln: skuoluotājs izplucināja abus plē̦suoņus Purap.
Avots: ME I, 783