izplânêt, intr., dünn (plāns) werden: de̦guns pa vasaras laiku bij izplā nējis, tâ ka varēja cauri redzēt Kaudz. M. dzīve it kâ se̦kumā izplānē un nemanuot izgaruo Vēr. II, 889. un pamazām izplānē miglu bari B. Vēstn.

Avots: ME I, 782

izplânêt: padebeši izplân, tâ tad lietus nebūs N.-Peb. bija tik biezas auzas, bet nu ir izplānējušas Erlaa.

Avots: EH I, 472