izprāvîtiês, prahlen, sich gross tun: iz-sa liela lielījuos, iz-sa prāva prāvījuos BW. 3496.

Avots: ME I, 785

izprāvîtiês, ‡

2) seine Notdurft verrichten
Oknist, Wessen.

Avots: EH I, 474