izpuinīt
‡ izpuinît,
1) hinaustreiben
(mit ùi 2 ) Golg.: i. dzē̦rājus nuo istabas;
2) nach allen Seiten auseinanderwerfen
Geistershof; = izjàukt C., Ermes, (mit uî 2 ) Gramsden: zirgi izpuinījuši un saminuši auzu gubu N.-Peb. vecuo plauku izpuinīs A. 1892 I, 42;
3) "iztūcīt, izburzīt" Wizenhof;
4) verbrauchen, konsumieren
NB.: i. visu vadmalu vienam uzvalkam; i. visu ēdienu.
Avots: EH I, 474, 475
1) hinaustreiben
(mit ùi 2 ) Golg.: i. dzē̦rājus nuo istabas;
2) nach allen Seiten auseinanderwerfen
Geistershof; = izjàukt C., Ermes, (mit uî 2 ) Gramsden: zirgi izpuinījuši un saminuši auzu gubu N.-Peb. vecuo plauku izpuinīs A. 1892 I, 42;
3) "iztūcīt, izburzīt" Wizenhof;
4) verbrauchen, konsumieren
NB.: i. visu vadmalu vienam uzvalkam; i. visu ēdienu.
Avots: EH I, 474, 475