izpḕrt (išper̃ti),

1) hinaus -, her- auspeitschen, vertreiben:
vienu ve̦lnu izpeŗ, piecus, sešus iepeŗ;

2) mit dem Badequast schlagen, abbaden:
viņš mani pirtī labi izpēra;

3) durchprügeln:
tuo lielskungs arī bija licis izpērt Aps. Refl. - tiês, sich abbaden: visi izpē̦rušies jau laikus MWM. X, 483.

Avots: ME I, 779

izpḕrt ‡

4) vergeuden
Kaltenbr.: jis izpēre savu mantu; ‡

5) = ‡ izperinât II Ramkau. Refl. -tiês, ‡

2) kasus izpēries Warkl., die Krätze hat sich über den ganzen Körper verbreitet;
‡

3) = izcìnîtiês Stenden: i. nuo parādiem ārā; ar muokām i. bedrei cauri.

Avots: EH I, 471