izràibinât, izràibuôt, izraibêt, izraibât U., tr., bunt machen, sprenkeln: guotiņ, mana raibaliņa, kas tevi raibu izraibēja (Var: izraibuoja) BW. 29167, 2 [aus Iggen]. viņa ģē̦rbs ir asinīm izraibuots Vēr. II, 391. viņa uzkrūts bija izraibināta A. XIII, 799.

Kļūdu labojums:
izràibuôt, izraibêt, izraibât U. = izràibuôt, U. izraibêt, izraibât

Avots: ME I, 788

izràibinât, ‡

2) ausschmücken:
savus gadījumus i. ur dažādiem me̦liem Dünsb. Vecie grieķi II, 172.

Avots: EH I, 475