izskanēt
izskanêt,
1) verhallen, ausklingen:
kur ilgu balss bez skaņas izskanēja Asp. mana jaunība izskanēja kâ klusa vakara meldija Kleinb.;
2) durchklingen:
atbildē izskanēja rūgtums Baltp. viņai likās, ka iz šiem vārdiem izskanē̦tu apsmiekls Vēr. II, 446;
3) erschallen, ergehen:
izskanējusi pa mūsu tēviju vēsts Vēr. II, 595.
Avots: ME I, 797, 798
1) verhallen, ausklingen:
kur ilgu balss bez skaņas izskanēja Asp. mana jaunība izskanēja kâ klusa vakara meldija Kleinb.;
2) durchklingen:
atbildē izskanēja rūgtums Baltp. viņai likās, ka iz šiem vārdiem izskanē̦tu apsmiekls Vēr. II, 446;
3) erschallen, ergehen:
izskanējusi pa mūsu tēviju vēsts Vēr. II, 595.
Avots: ME I, 797, 798