izslidēt

izslidêt, izslîde-t, intr.,

1) ausgleiten:
viņam izslīd kāja Etn. IV, 170;

2) entgleiten, entfallen:
ja sienu grābjuot izslīd grābeklis iz ruokām, tad jāteic: pazaudēji launagu Etn. II, 75.

Avots: ME I, 800