izslimuôt, izslìmt, intr., eine Krankheit durchmachen, krank zu sein aufhören, genesen: šuo slimību izslimuoja latvju jaunie marksisma sludinātāji Duomas II, 44. viņa bij atkal izslimuojusi Latv.

Avots: ME I, 800

izslimuôt, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge siechen, kränkeln: vai nebūsi diezgan izslimuojies?

Avots: EH I, 480