izstaĩgât,

1) eine längere Zeit hindurch gehen:
es nevaru ik˙dieniņas grazni vien izstaigāt Ltd. 1155;

2) einen Gang tun:
nu gan veltīgi izstaigāji Dok. A. viņi mē̦dz arī daudz izstaigāt peļņās Konv. ² 4120;

3) durchstreifen, durchwandern
mit d. Acc. od. pa: tu biji tālu izstaigājis BW. 19. izstaigāju bē̦rzu birzi 10981. es pasauli e̦smu izstaigājis Hiob 1, 7. es izstaigāšu šuodien pa visu ganāmu pulku I Mos. 30, 32. Refl. - tiês, viel gehen, nach Herzenslust spazieren gehen: es šuodien visu dienu izstaigājuos pa mežu. iesim pa dārzu izstaigāties LP. VII, 1223. gājis pa pasauli izstaigāties V, 94.

Kļūdu labojums:
peļņās = peļņā
BW. I, 19 = BW, 19, 1

Avots: ME I, 804

izstaĩgât,

2): lai ne˙kur neizstaigājuot: tūlin likšuot ēdienu uz galdu Janš. Paipala 22; ‡

4) auseinandergehen, sich zerstreuen
Kaltenbr.: var jis (d. h. der Regen) i. un nelīt. Refl. -tiês: iešu izstaigādamies ("pastaigādamies") da miežiem (bis zum Gerstenfeld) Ramkau.

Avots: EH I, 483