izstatît (li. išstatýti), tr., hinausstellen, ausstellen, auseinanderstellen: gle̦znas aplūkuošanai; linus. [Refl. - tiês, sich hinstellen: sisenis, kuŗš uz līkajām pakaļkājām izstatījies... Janš. Dzimt. ² 71.]

Avots: ME I, 805

izstatît: izstatīja ( = r. разставил) ruokas Pas. VIII, 354. izstatēja (r. выставил) čuokstu 132. sargu, kurš bija izstatīts raganai, lai apsargā muižu VII, 247.

Avots: EH I, 483