izsvīst
I izsvîst,
1) tr., ausschwitzen:
daži stādi izsvīst saldu sulu SDP. VI, 22. sisenis izsvīda, tâ sakuot, slapjumu iz miesām MWM. VII, 162. strutas ruodas šķidrumam izsvītuot nuo asins dzīslām Konv. 2 4056;
2) intr., gehörig schwitzen:
tad ta labi izsvīdām od. refl. izsvīdāmies Bers., Kand.
Avots: ME I, 809
1) tr., ausschwitzen:
daži stādi izsvīst saldu sulu SDP. VI, 22. sisenis izsvīda, tâ sakuot, slapjumu iz miesām MWM. VII, 162. strutas ruodas šķidrumam izsvītuot nuo asins dzīslām Konv. 2 4056;
2) intr., gehörig schwitzen:
tad ta labi izsvīdām od. refl. izsvīdāmies Bers., Kand.
Avots: ME I, 809