izsvēpt,

1) verrauchen, quienen, verkommen, sich nicht mehr halten können:
svēpa, svēpa, kamē̦r izsvēpa nuo mājām Druw.;

2) tr., ausrotten:
blusas, prūšus Spr.

Avots: ME I, 809

izsvēpt,

2): auch Saikava; "ar neguodu izdzìt" Holmhof, Sessw.: es viņu izsvêpšu.

Avots: EH I, 484