iztèst, tr., aushauen, ausmeisseln: galdam kājas; akmeņus vienādā lieluma bluķuos. mūsu priekšā stāv tauta, kuŗa, tâ sakuot, vēl iztešama Kaudz. St

Avots: ME I, 817

iztèst: iziet tīrumā, iztēš (haut ab nach erfolgter Auswahl) kuokus sakām Auleja.

Avots: EH I, 489