iztapoņa

iztapuoņa Grünh., iztapšņa, comm., der Dienstfertige, Gefällige, Kriecher, der es einem immer recht zu machen bestrebt ist: viņš tam liels iztapuoņa Degl. tu saimnieka iztapuoņa MWM. X, 891. tu tāds saimnieku iztapšņa.

Avots: ME I, 815