iztaŗât (tīklus), = izlēzêt, auseinanderwirren.

Avots: ME I, 815

‡ iztarât, reinigen, von Fischen befreien (?): kad iztarā (=izne̦m reņģes nuo tīkliem), tad steidz vēršanu Kaugurciems. Vgl. iztarāt.

Avots: EH I, 488