iztrìekt [li. ištreñkti], tr., heraus -, hinausjagen, vertreiben: es viņu ar sluotas kātu iztriektu laukā Kaudz. M. Refl. - tiês, sich ausplaudern: iztriecāties ar kungu MWM. X, 306.

Avots: ME I, 820

iztrìekt, ‡

2) herausschlagen, -stossen:
iztrieca dūci ve̦lnam nuo ruokām Pas. III, 397. iztrieca tai rapieri nuo ruo kas Janš. Bandavā I, 350.

Avots: EH I, 491