I izviļât, tr.,

1) = izvārtīt: zirgi zâli izviļājuši [C., Lis., Kl., Warkh.];

2) durchkneten:
mīklu. Refl. - tiês, sich zur Genüge herumwälzen: man arī trakuot un draiskuot gribas un pa slapjuo mauri izviļāties Vēr. II, 1114. viņī nuojūdza zirgus un tuos palaida sniegā izviļāties A. IX, 422. [bē̦rni izviļājās pa nuoru Kl.]

Avots: ME I, 829

I izviļât,

1): zirgi auzas izviļava Tdz. 41964.

Avots: EH I, 496

II izviļât (li. išvilióti), tr., freqn. zu izvilˆt, betrügerisch heraus -, entlocken: viņš kâ vē̦sma puķes skūpstuot saldu smaržu izviļā Aps.

Avots: ME I, 829

II izviļât: Aps. ME. I, 829 durch Asp. zu ersetzen!

Avots: EH I, 496