izvākt
izvâkt (li. išvókti), tr., herausschaffen: sienu nuo ūdens, ce̦lmuos nuo purva. Refl. - tiês, ausziehen, hinaus -, herausgehen: viņš izvākās ārā Janš., Kand.
Avots: ME I, 825
Avots: ME I, 825
izvākt
izvâkt, ‡
2) Perfektivform zu vâkt 3: tev būs jāizvāķ bē̦rns, kamē̦r pā`rbraukšu. viens nevar i. divus bē̦rnus. Refl. -tiês, ‡
2) sich
(acc.) warten, aufpassen (perfektiv): ir jau liels zē̦ns, pruot pats sevi i. Frauenb.
Avots: EH I, 494
2) Perfektivform zu vâkt 3: tev būs jāizvāķ bē̦rns, kamē̦r pā`rbraukšu. viens nevar i. divus bē̦rnus. Refl. -tiês, ‡
2) sich
(acc.) warten, aufpassen (perfektiv): ir jau liels zē̦ns, pruot pats sevi i. Frauenb.
Avots: EH I, 494