izvārīt

izvàrît [li. [izvariti], tr., auskochen: putru, cūkas galvu. Refl. - tiês,

1) ausgekocht werden:
putra jau izvārījusies;

2) längere Zeit kochen:
šī (meitene) izvārās vienu dienu putru, (vilks) nelaiž; izvārās uotru dienu, nelaiž LP. I, 144.

Avots: ME I, 825


izvārīt

izvàrît, ‡

2) = izvârîtiès 1 Kaltenbr. (mit -êt): gaļa putra izvārē mīksta;

3) aussprechen, ausplappern
Seyershof. Refl. -tiês,

3) "bezkaunīgi izrunāties" Seyershof: nabagi visādi izvārās par viņiem;

4) hinausstürzen
Ermes, Smilten, Trik.: visi izvārī[ju]šies darzā skatīties Pas. XII, 45.

Avots: EH I, 494