izzīlēt

izzĩlêt, wonach prophezeien: ja tu labi izzīlēsi, es tev dārgi aizmaksāšu BW. 9439. čigāniete raudzījās stipri jaunekļa de̦lnā, iz tās izzīlē̦dama viņa nākuotnes nuoslē̦pumus Tēv.

Avots: ME I, 832


izzīlēt

izzĩlêt, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge (wonach) wahrsagen: čigāniete izzīlejās un aizgāja Jürg. visādi izzīlējusies Pas. III, 162.

Avots: EH I, 497