izzagt, tr., entwenden, stehlen: vakar tautas lielījās izzagt vienu malējiņu BW. 13539. Refl. - tiês, hinaus -, her- ausschleichen: tad viņš nemanuot izzagās ārā Vēr. II, 225.

Avots: ME I, 831

izzagt, Refl. -tiês: spieda sev muti cieti, tuomē̦r izzagās viens uotrs kliedziens pār lūpām Janš. Dzimtene V, 435.

Avots: EH I, 497