izzaruôt, tr., Zweige treiben, ab -, verzweigen: kaut manā ūžiņā tādus zarus izzaruotu BW. 18135. Refl. - tiês, sich verzweigen.

Avots: ME I, 831

izzaruôt, ‡ Subst. izzaruojums, die Verzweigung: ģimene, kas suolīja kuplu izzaruojumu Ezeriņš Leijerk. I, 164.

Avots: EH I, 497