izšmukt
izšmukt, intr.,
1) entfliehen, entwischen:
es izšmuku, lai viņi manis nere̦dz N. - Schwnb.;
2) sich ausfädeln:
viņš ievēra izšmukušuo diegu adatā JU.
Avots: ME I, 813
1) entfliehen, entwischen:
es izšmuku, lai viņi manis nere̦dz N. - Schwnb.;
2) sich ausfädeln:
viņš ievēra izšmukušuo diegu adatā JU.
Avots: ME I, 813