izšvīkstēt
izšvīkstêt,
1) [vertan werden, verloren gehen
Arrasch]: naudas izšvīkstēšana Druva II, 472;
[2) zunichte werden:
precības izšvīkstēja Jürg. lielība izšvīkstēja Lis.].
Avots: ME I, 814
1) [vertan werden, verloren gehen
Arrasch]: naudas izšvīkstēšana Druva II, 472;
[2) zunichte werden:
precības izšvīkstēja Jürg. lielība izšvīkstēja Lis.].
Avots: ME I, 814