izšķendēt

izšķeñdêt, izšķenêt, durchschimpfen, heruntermachen: ve̦cais dē̦la meitu izšķenējis LP. VI, 925. neatminuos tuo dienu, kuŗā mēs nebūtu viens uotru izšķendējuši od. izšķendējušies Līg.

Avots: ME I, 810