izšūt
izšũt [li. išsiúti, ksl. issīti], ausnähen: izšuvu villātnīti BW. 7425. matuos iepina matauklu ar raibi izšūtiem galiem BW. III, 1, 16.
Avots: ME I, 814
Avots: ME I, 814
izšūt
izšũt, ‡
2) nähend verbrauchen:
tuo audaklu izšuj kre̦kliem apaklēs Seyershof. ‡ Refl. -tiês, für sich nähend anfertigen: jakas izšuvās dažādas Seyershof.
Avots: EH I, 487
2) nähend verbrauchen:
tuo audaklu izšuj kre̦kliem apaklēs Seyershof. ‡ Refl. -tiês, für sich nähend anfertigen: jakas izšuvās dažādas Seyershof.
Avots: EH I, 487