jūsmīgs

jūsmîgs, gefühlvoll: viņa bija ļuoti jūsmīga Lautb.

Avots: ME II, 123

jūsmīgs

jūsmîgs,

1): schwärmerisch;
‡

2) sonderbar,. ungewohnt
(mit ù 2 ) N.-Laitzen: jūsmīga lieta.

Avots: EH I, 570