jaudāt
jaũdât, - ãju,
1) vermögen, können:
visi strādāja, cik jaudāja Etn. III, 15;
[2) verstehen, wissen:
viņš nejaudāja, kâ tai pateikties Janš. DZimt. 2 24.] Refl. - tiês, sich anstrengen L., Kronw.
Avots: ME II, 97
1) vermögen, können:
visi strādāja, cik jaudāja Etn. III, 15;
[2) verstehen, wissen:
viņš nejaudāja, kâ tai pateikties Janš. DZimt. 2 24.] Refl. - tiês, sich anstrengen L., Kronw.
Avots: ME II, 97